Koka karkasu ražošana rūpnīcā tiek rūpīgi uzraudzīta un katra paneļa kvalitāte tiek nepārtraukti pārbaudīta dažādās gatavības stadijās.
Būvējot karkasu objektā, tiek strādāts ar gataviem paneļiem. Mūsu montāžas tehnoloģijai vajadzīgs mazāks būvlaukums – mājas būvēšana īstenojama arī uz maziem zemes gabaliem.
Karkasa ēkas iespējams būvēt gandrīz jebkurā gadalaikā un laikapstākļos. Hermētiski noslēgtie paneļi ļauj strādāt arī ziemā.
Uzbūvējot koka karkasu māju, rodas uz pusi mazāk CO2 izmešu, atkritumu un atgriezumu, uz pusi mazāk tiek piesārņots ūdens. Enerģija tiek patērēta par trešdaļu mazāk, salīdzinot ar citu veidu mājām.
Koka karkasa māju var būvēt daudzu stāvu augstumā. Apdari var veidot gan no koka, gan dekoratīvajiem ķieģeļiem, gan apmetuma, gan citiem materiāliem.
Inženiertīklu ievilkšana un noslēpšana sienās, izmantojot atbilstīga izmēra urbumus nesošajos koka statņos. Daudz vienkāršāk un ērtāk veicama jaunu tīklu, piemēram, signalizācijas vadu, ievilkšana jau gatavā sienā.
Koka karkasa mājas piemērotas reģionos, kur ir plūdu draudi, seismiski aktīvās joslās, klimatiskajās joslās, kur temperatūra noslīd zem -30C un pārsniedz +40C. Koka karkasa mājas būvē, jo tās nereti sniedz augstāku drošību, kā citu veidu mājas.
Koka karkasa māju mikroklimats ir dabisks un nodrošina cilvēka organismam optimālus dzīves apstākļus.
Daļu darba pārceļot uz rūpnīcu (ražojot karkasa paneļus), materiāli un darbaspēks tiek izmantoti precīzāk, efektīvāk un ar augstāku kvalitāti.
Mūsu montāžas brigāde spēj samontēt māju uz gataviem pamatiem 1-3 dienu laikā. Tas samazina projekta realizācijas ilgumu, ļaujot ietaupīt laiku un celtniecības izmaksas, neatkarīgi no laika apstākļiem.
Kā liecina pieredze, pabeigta un dzīvošanai gatava koka karkasa ēka ar pabeigtu iekšējo un ārējo apdari izmaksā par 10-15% lētāk nekā analoģiska mūra māja.
Māja ir 3–4 reizes vieglāka nekā līdzīga ķieģeļu ēka, nepieciešami mazāk masīvi pamati, bet augstā siltumnoturība (par ~50% virs normām) nodrošina zemākus apkures rēķinus un augstāku komforta līmeni.
Veselīgam mājoklim ir efektīva siltuma izolācija, atbilstoša ventilācija un sausas konstrukcijas. Pareizi instalēta siltuma izolācija kopā ar pretvēja izolāciju pasargās no caurvēja un aukstu vietu veidošanās konstrukcijās. Konstrukcijas ar mitruma barjeru var saglabāt izolāciju sausu, kas uzlabo izolācijas izturību. Lai mitruma barjera konstrukcijā pareizi darbotos, tā jāiebūvē siltuma izolācijas siltajā (iekšējā) pusē un atbilstoši jāapšuj.
Maldīgs ir uzskats, ka konstrukcijas bez mitruma barjeras var ievērojami uzlabot iekštelpu gaisa kvalitāti. Mitruma iekļūšana konstrukcijās var samazināt to kalpošanas mūžu, radīt pārmērīgu enerģijas patēriņu un nekvalitatīvu iekštelpu gaisu.
Lai saglabātu iekštelpu gaisu tīru un svaigu, ēkas ventilācijai jābūt tādai, lai pietiekama gaisa maiņa notiktu bez lieka enerģijas patēriņa. Šīm prasībām visatbilstošākie ir mehāniskie ventilatori un konstrukcijas, kas atbilst ventilācijas pamatprincipiem.
Var teikt, ka ēka „elpo” ar tās ventilācijas sistēmu. Nekontrolēta gaisa noplūde caur konstrukcijām ir jālikvidē projektēšanas un būvēšanas stadijā.
Gaiss pārvietojas ārā no telpas, pateicoties gaisa temperatūru starpībai. Gaiss mājā kurināšanas laikā radītā zemākā spiediena dēļ izplūst un ieplūst caur nenoblīvētām sienu konstrukcijām, izraisot auksta gaisa plūsmas sajūtu telpās.
Nosiltināta māja bez auksta gaisa plūsmām. Svarīgi izvēlēties pareizo ventilācijas sistēmu.
Organizēta mehāniskā ventilācijas sistēma un pareizi veidotas konstrukcijas garantē tīru un patīkamu iekštelpu gaisu.
Telpu apkures nepieciešamās enerģijas ražošanai tiek patērēti dabas resursi un piesārņota apkārtējā vide. Tiek izmantoti ilgstoši neatjaunojamie dabas resursi un to sadegšanas rezultātā rodas gaisa piesārņojums. Izvēloties labi siltinātu māju, Jūs pozitīvi ietekmēsiet dabas aizsardzību, samazinot izdevumus apkurei.
Mēs sadarbojamies ar pasaulē lielākā siltumizolācijas materiālu ražotāja pārstāvi Latvijā – „Saint-Gobain Celtniecibas Produkti”, izmantojam ISOVER minerālvates.
ISOVER stikla vates šķiedras ir unikālas – tās ir garas, smalkas un ļoti elastīgas. Smalkās šķiedras slikti vada siltumu un labi piesaista gaisu. Starp šķiedrām esošais gaiss ir lielisks izolators. Pateicoties šķiedru elastīgumam, vate cieši piekļaujas konstrukcijai, novēršot spraugu un tukšumu veidošanos, caur kuriem aukstums varētu nokļūt telpā. Elastīgums nodrošina arī siltumizolācijas saglabāšanos nemainīgā stāvoklī visā ēkas kalpošanas laikā.
Smalkās un elastīgās vates šķiedras darbojas kā nelielas atsperes, kas uztver un slāpē tajās nonākošos skaņas viļņus. Šādi ISOVER stikla vate var absorbēt līdz pat 100% tajā nonākušās skaņas enerģijas. Starpsienās vieglie ISOVER izolācijas materiāli funkcionē vislabāk, kad tie ir iebūvētu sienu konstrukcijās ar apdari abās pusēs. Tādi paši pamatprincipi, kas attiecas uz siltuma izolāciju, attiecas arī uz skaņas izolāciju, proti, konstrukcijām jābūt rūpīgi noblīvētām un ēkai jābūt projektētai un uzbūvētai tā, lai visas skaņas kustības kanāli būtu slēgti.
ISOVER mīkstā siltumizolācija ir nedegošs materiāls un tā ietilpst Eiropas augstākajā ugunsdrošības klasē A1. Augstākajā ugunsdrošības klasē A1 ietilpst visplašāk izmantojamie ISOVER siltumizolācijas materiāli, kurus izmantojam savās mājās. A1 klases būvizstrādājums nereaģē uz uguns iedarbību un neveicina ugunsgrēka attīstību vispārējās uzliesmošanas gadījumā. Pateicoties savai unikālajai īpašībai – elastīgumam – vate cieši pieguļas karkasam, novēršot gaisa kanālu veidošanos un uguns izplatību.
Koka karkasa ēkas nav vienkārši „koka mājas”, bet gan ēkas, kas ir būvētas no speciāliem paneļiem, kuru konstrukcija ir skābekļa piekļuvi izolējoša, tātad uguns izplatību slāpējoša. To apdarē izmanto materiālus, kas aiztur uguni no piekļuves paneļu iekšpusē esošajam kokam.
Pareizi projektētas koka konstrukciju ēkas ir pazīstamas ar labiem ugunsdrošības rādītājiem ugunsgrēku laikā. Koka karkasa ēkas konstrukcija ugunsgrēka gadījumā tik ātri nesabrūk kā, piemēram, betona vai metāla konstrukcija.
Koka karkasa mājās tiešā saskare kokam ar uguni nav iespējama – visas koka daļas slēpjas zem apdares. Karkasa ražošanā mēs izmantojam kalibrētas koka brusas, to gludā virsma kavē uguns iedarbību uz koku. Sienas paneļi ir veidoti kā noslēgti elementi, kas kavē skābekļa piekļuvi. Uguns bez skābekļa nedeg.
Ugunsgrēka sekas visbiežāk vērtē pēc materiālā zaudējuma, bet svarīgāka ir spēja izdzīvot. Visbiežāk cilvēki ugunsgrēkos iet bojā no saindēšanās ar degšanas produktiem, nevis mājas konstrukciju sabrukšanas dēļ. Koka degšana ir mazāk toksiska nekā citu materiālu degšana.
